Tautas gudrības un leksika

Nr Nosaukums Tagi
#LFK 116, 14273 Ielaiž kā uti kažokā, vairs ārā nedabū. 8
#LFK 116, 14308 Katrs savu ādu sargā. 8
#LFK 116, 14309 Nepārdod ādu, kad lācis vēl mežā. 8
#LFK 116, 14310 Aitas vilka neplēš. 8
#LFK 116, 14311 Akls aklam nevar ceļu rādīt. 8
#LFK 116, 14312 Kas dzer alu, dabū galu. 8
#LFK 116, 14313 Vai auns pie vērša ies vilnas prasīt. 8
#LFK 116, 14314 Kas āzi cels par dārznieku. 8
#LFK 116, 14315 Bāba allaž dūmus kvēpina. 8
#LFK 116, 14316 Bads māca strādāt, aukstums tecēt. 8
#LFK 116, 14317 Kas negrib strādāt, cieš badu. 8
#LFK 116, 14318 Kas otram bedri rok, pats iekrīt. 8
#LFK 116, 14319 Bērnam bērna prāts: putru strēbis, dzert prasa. 8
#LFK 116, 14320 Mazi bērni spiež ceļus, lieli sirdi. 8
#LFK 116, 14321 Blēdība sev pašai rīkstes griež. 8
#LFK 116, 14323 Tikai tas pazīst cilvēku, kas ar to kopā apēdis sieku pelnu. 8
#LFK 116, 14324 Mazs cinītis gāž lielu vezumu. 8
#LFK 116, 14325 Kas cūkai dos kartupeļus dēstīt. 8
#LFK 116, 14327 Ik dienas māte raušus necep. 8
#LFK 116, 14328 Kas guļ dienām, strādā naktīm. 8