Spīgana slauc govis
Pasaka par spīganu
Vienam saimniekam katru rītu bijusi izslaukta labākā govs. Reiz vienu nakti viņš paņēmis flinti un gājis uz kūti vaktēt. Ap pulksten 12 kūtī ienākusi spīgana un sākusi slaukt labāko govi. Slaucot viņa skaitījusi šos vārdus: "Man krejmīts, pieniņš, tev kauli un āda." Viens vienādi teicis pretī: "Visu uz pusēm." Saimnieks nu šāvis, bet nav varējis nošaut. Spīgana tūliņ pazudusi. Tā viņš gājis vairākas naktis, bet nekad nav varējis nošaut. Beidzot viņš redzējis, ka nekā nevar darīt. Gājis pie kāda burva. Burvis mācījis, lai pielādē flinti ar zelta skrotīm un tad lai šauj. Saimnieks tā darījis un tiešām nošāvis spīganu. No tā laika vairs nekad nav atradis govis izslauktas.