Saimniece zog pienu - "Man pieniņš, man sviestiņš"
Saimnieces burvība.
Kāda saimniece vienmēr devusi savai saimei sviestu, kurš viņai bijis kā māli. Neviens nav zinājis, kur saimniece tik daudz sviesta ņem. Tanī pašā mājā dzīvojis otrs saimnieks, bet tam nav bijis sviesta ne tik kā uz maizes uzsmēret. Reiz saimnieces puisis vedis, agri no rīta, zirgus ganībās. Atpakaļ nākot viņš redzējis, ka saimniece iet pa otra saimnieka ganībām, plītējās ar žagariņu un vienmēr saka: "Man pieniņš, man sviestiņš, tev zilais ūdentiņš." Puisis arī gājis pa ganību, sitis ar iemauktiem un arī teicis: "Man pieniņš, man sviestiņš, tev zilais ūdentiņš." Puisis aizgājis mājā un atmetis iemauktus sienmalī uz sāls piestas. Pusdienā nākusi saimniece, ieraudzījusi sāls piestu pilnu ar sviestu un izbijusies. Arī iemauti turpat bijuši. Saimniece saukusi tūliņ puisi un izprasījusi viņam, kur sviests nācis. Puisis stāstījis, ka viņa gājusi pa priekšu ar žagaru un no pakaļas ar iemauktiem. No tā laika saimniecei nekas nav bijis vairs no sviesta. Turpretim otram saimniekam bijis sviests pa pilnam.