Spīgana slauc pienu
Rīgas spīgana.
Reiz kāda Rīgas saimniece gājusi spīganās. Viņa nonākusi pie bagātas saimnieku majas. Tur nobūrusi govis, lai tās pienu dod tikpat daudz, bet lai krejums nebūtu tauks. Spīgana aizgājusi. Saimnieks redzējis, ka piens ir daudz, bet krejums nav tauks. Saimniece aizgājusi pie burvja, lai pastāstot kas par vainu esot. Burvjis [burvis] licis lai kūts pakšī iecert piecpakšu krustu, un dūci lai iesprauž vidū. Viņi arī tā izdarījuši. Katru vakaru ap pulksten divpadsmitiem tur tecējušas asinis. Trešā vakarā atraukusi [atbraukusi] karietē smalka dāma. Viņa lūgusi lai iedodot saldu pienu padzerties. Saimnieks nav devis. Ap pulksten divpadsmitiem viņa palikusi resna. Dāma atzinusies ka viņa govis nobūrusi. Saimnieks viņu atlaidis. Nu viņa palikusi vesela un aizbraukusi uz Rīgu No tās reizes saimniekiem piens un krejums bijis atkal tauks.