Zīlniece palīdz pret raganu

Reiz vienai saimniecei vienmēr beigušies kustoņi. Saimniece reiz gājusi pie vienas zīlnieces. Zīlniece sacījusi, lai šī tikmēr pa nakti skatot kūtī, kamēr noskatot, kura esot tā būrēja. Lai ejot uz kūtsaugšu: ja apakšā viņai apskriešot riņķī un nevarēšot nekā redzēt un kad novaktējot, tad lai aizejot pie viņas. Labi, saimniece darījusi, kā zīlniece likusi. Labi, vakarā ieskrējusi kaimiņu saimniece slotas kātā, paskatījusies kūtī un skrējusi kūtij riņķī. Kad bijusi apskrējusi trīs reiz riņķī, tad saukusi: "Ņemu, ņemu, ņemu, neņemu visu!" Tā viņa saukusi trīsas reizes un piesitusi ar slotas kātu pret kūts stūri. Saimniece, kura vaktējusi, izstāstījusi otrā dienā visu zīlniecei. Zīlniece sacījusi, lai saimniece darot tāpat, kā tā saimniece darījusi, bet lai sakot: "Ņemu, ņemu ņemu, noņemu visu!" Kad saimniece visu bij izdarījusi, tad tai saimniecei. kura pirmā gājusi burt, nosprāgušas divas lielas govis un jauns zirgs. Tā saimniece, kurai nosprāgušas govis un zirgs, atnākusi pie tās saimnieces un kaut ko lūgusi, bet saimniece nav devusi neko un ar nav nekā runājusi, tik beidzot sacījusi: "Ko tu man dari, to es tev pretī." No tā laika saimniece vairs nav gājusi pie otras saimnieces.