Saimniece jāj spīganās

Reiz kāda saimniece jājusi spīganās. Viņa izlīdusi caur iemauktiem un aizlaidusies kā vējš. To puisis redzējis un darījis tāpat. Nu puisis laidies saimniecei pakaļ un, ko saimniece darījusi, to puisis. Saimniece pirmā atlaidusies, atkal pirmā aizlaidusies, bet puisis vairs nav redzējis, kā šī izlien. Puisis aizskrējis mājā, nolicis iemauktus, bet šim sācis līt piens kā traks. Pielijis pilns toveris no iemauktiem un gāzies jau pāri. Ienākusi saimniece un prasījusi Indriķim (tā saukuši puisi): “Kur tu biji?” – “Turpat, kur tu.” Saimniece izbārusi puisi un sacījusi, ja viņš vēlreiz tā darīšot, tad pazudīšot no zemes. Saimniece pate atkal iemauktus iztaisījusi, ka vairs nav nācis ne piliens piena.