Spīganās skriešana

Spīganās skriešana
Kāda saimniece skrējusi spīganās. Puisis reiz noskatījies pa atslēgas caurumu, ko saimniece istabā dara. Viņa uzvilkusi baltu kreklu, attaisījusi matus vaļā un izgājusi ķēķī, uzkāpusi krāsns slaukāmai slotai jāšus mugurā un aizskrējusi, ka vējš vien nozibējis. Puisis noskatījies, uzkāpis arī slotas kātā un skaitījis tāpat kā saimniece. Saimniece skrējusi uz otru māju un skrējusi trīs reiz kūtei apkārt un skaitījusi nesaprotamus vārdus. Viņai bijis arī kaut kas kaklā uzkārts. Puisis, tāpat gribēdams darīt, paņēmis iemauktus. Saimniece skrējusi uz māju un puisis ar. Saimniece mājā nometusi, kas tai bijis kaklā, puisis ar pakāris iemauktus. Un saimniece aizgājusi gulēt. No sakām sācis tecēt piens un pilna istaba pietecējusi. Nu saimniece sapratusi un bārusi puisi, ka tā nav brīv darīt.