Burvis Saulītis

Par vienu saimnieku
Maz-Salaces draudzē Saulīšu mājās senāk dzīvoja saimnieks, liels burvis. Viņam arvienu bijuši brangi zirgi, bet kaimiņam Dreimanim zirgi nepadevušies. Saulītis esot apskaudis, kur tad padosies. Reiz Dreimanis tirgū nopircis labu zirgu, bet tūliņ iedomājies: “Tam jau nākamu nakti no Saulīša miera nebūs, jāņemas tikai pie laika sargāt.” Labi, tūliņ pirmo vakaru uzlīdis uz staļļa augšu gulēt. Un, skat, pareizi – naktī atvilcies Saulītis, piesitis ar baltu kūju pie durvīm un teicis: “Kumeliņ, nozviedzies! Arājiņ, nokliedzies!” Tad pieslējis balto kūju turpat un aizgājis. Bet Dreimanis tagad gudrojis atriebties: paņēmis to pašu kūju, aizsteidzies uz Saulīšiem, piesitis arī tur trīs reizes pie durvīm un teicis: "Kumeliņ, nozviedzies! Arājiņ, nokliedzies!” Kūju atstājis turpat un nu no rīta gaidījis, kas īsti Saulīša stallī būs noticis. Te brokasta laikā padzird: Saulītim šonakt vislabākais zirgs nosprādzis. Bet viņa pirktais zirgs bija palicis gluži vesels. Dreimanis atbūris - tāpēc. No tā laika Saulītis sargājies no Dreimaņa.