Kungs nošauj raganu – savu māti
Par vienu kungu
Muižas ganu meita ierauga pelēku putnu egles galā. Putns lielās: “Dienvidū izslaukšu to govi, tad to un tad atkal to!” Ganu meita lopus pārdzen pusdienā un stāsta kungam, ko redzējusi un dzirdējusi. Kungs noprot, kas te darāms: paņem savu goda krustu no krūtīm, ielādē bisi un gaida, aiz laidara durvīm paslēpies. Ne cik ilgi, atlaižas pelēkais putns un notupas vārtu galā. Kungs krauj virsū – putns pagalam. Te tai pašā brīdī izskrien istabas meita – lai nākot iekšā! – kunga māte itin piepēži nomirusi. Kungs steigšus aizsūta dakterim pakaļ, lai taču izmeklējot, kamdēļ tik ātri mirusi. Dakteris atrod krūtīs lielu pušumu un izvelk salocītu krustiņu no vainas. Nu tikai kungs atjēdzas, ka pats nošāvis savu māti. Šī bijusi tā ragana.