Raganas velējas
Reiz kādu nakti pa ceļu gājušas vairāk meitas. Meitas redzējušas raganas velējoties. Viņas sākušas pirst, pirduš' un smējušas. Uzreiz viena ragana teikusi uz otru: “Še, māsiņ, patur' man to bērnu, es iešu pavadīt pirdalīnas.” Otrā dienā meitas tīri nobijušās, jo viņas nav vairs varējušas apstāties pirst, bijis jāperd vienā gabalā. Otru nakti nolēmušas iet atpakaļ un lūgt raganas, lai viņām atņem to pirdalīnu. Gājušas arī, redzējušas atkal raganas velējoties un visas vienā balsī lūgušas: “Mīļā ragan’, atņem mums to pirdalīnu!” Pēc lielām lūgšanām ragana beidzot atņēmusi arī pirdalīnu, un nu meitas bijušas atpestītas.