Spīgana prasa dzert
Reiz kāda saimniece taisījusi sviestu. Uzreiz pie viņas ieskrējusi otras mājas saimniece zila melna kā pati nāve un lūgusi, lai viņai dod padzerties. Viņa atteikusi, ka viņai pašreiz nekas nav tāds, ko nodzerties. Uz galda stāvējis sviesta skalojamais ūdens, lai dodot viņai to pašu. Viņa iedevusi arī. Spīgana pateikusi paldies un bijusi vesela, izskrējusi ārā pa durvīm un projām bijusi. Citas saimnieces gan vēlāk teikušas, ka nav vajadzējis dot dzert, jo tad viņa netiktu vairs vaļā no savas burvības.