Skroderis un spīgana

Vecos laikos reiz viens skroderis strādājis pie vienas saimnieces. Saimniece bijusi liela spīgana. Viņa katru vakaru (pusnakti) paņēmusi trīs skalus un izgājusi ārā. Skroderis strādādams to noskatījies un arī reiz paņēmis skalus un izgājis ārā (neilgi pēc saimnieces aiziešanas). Te uzreiz skroderis sācis skriet ar visiem skaliem, pats nezinādams, uz kurieni. Viņš ticis vadāts pie visādām mantām: pie naudas, labības, drēbēm un arī citur, bet viņš nav mācējis mantas paņemt. Tā viņš noskrējies tīri slapš. Pa to laiku saimniece atnākusi mājā un nevarēsi saprast, kur skroderis palicis, un gaidījusi viņu mājā. Nevarējusi sagaidīt, viņa izgājusi ārā. Te viņa ieraudzījusi, ka skroderis skrējis apkārt mājai un nav varējis mājā tikt iekšā. Tad saimniece paņēmusi trīs skalus un ar katru skalu trīs reizes situsi skroderam, tad tikai viņš ticis vaļā no skriešanas. Un vairs nekad nav ņēmis skalus un gājis ārā.