Nakts raganas - "Māsiņ, padod dunci, kaujamā nāk"
Kāda sieva vakarā vēli gājusi uz māju no Rencēniem. Viņai bij jāiet caur biezu egļu mežu. Viņa nebaidījusies ne no paša Velna. Iedama pa mežu, viņa domājusi, ka tikai neparādās kāds spoks. Kā domāts, tā darīts. Tālumā viņa ieraudzījusi zilganu uguntiņu spīdam. Pieejot uguntiņai tuvāki, viņa ieraudzījusi, ka divas sievas velējas uz lielā akmeņa. Sievas bijušas raganas. Viena no viņām, ieraudzīdama nācēju, teikusi uz otru: “Padod man to dūci, kaujamā jau nāk!” Sieva, to dzirdot, ļāvusi kājām vaļu un drīz vien bijusi atpakaļ Rencēnos. No tās reizes viņa vairs nav uzdrošināsies vēlu vakarā pa mežu iet.