Sievietes gars aizlido spīganot
Reiz kāda sieva gājusi spīganot. Viņa ietinusies baltā palagā un atlaidusi matus vaļā. Pēc tam viņa nogūlusies zemē. Viņas gars aizlidojis spīganot. Viņai garām gājuši puiši. Viņi paņēmuši un apgriezuši spīganu: kur bijusi galva, tur tagad kājas. Pēc kāda laiciņa gars spīganai atgriezies, bet nav varējis atrast muti, un viņš atkal aizlidojis. Pēc laiciņa gars vēlreiz atgriezies, bet, kad nav atradis muti, tad atkal aizlidojis. Tā sievai bijis jānobeidzas.