Raganu kauja

Raganas bijušas sadomājušas kauju. Tā, kura uzvarēšot, tā būšot tā gada valdniece. Kādam vīram palikusi slima sieva. Sieva lūgusies, ka viņai šodien jāiziet, bet vīrs teicis, ka viņš ir ar mieru iet viņas vietā. Labi, sieva arī vīru aizlaidusi. Kūtī paņēmis slotas kātu, tas bijis stalts zirgs, paņēmis izkapti un tad jājis kā vējš. Ceļa galā jau bijušas raganas sanākušas kauties, arī vīrs piebiedrojies un sācis ar savu izkapti slānīt zemē raganas. Visas raganas aizbēgušas uz māju, tikai vīrs palicis ar savu zirgu nezināšanā, ko tagad darīt. Beidzot nolēmis skriet uz māju. Otrā dienā pie slimās vīra sievas atnākušas vecenes ciemotos, katrai vecenei bijis pa kādai skrambiņai vai ievainojumam. Nu vīrs tikai ticis skaidrībā, ka tās vecenes ir bijušas visas vakarējās raganas, ar kurām viņš bija kāvies.