Spīgana zog pienu

Teika par vienu puisi un spīganu
Agrākos laikos spīganas jājušas apkārt uz sarkana koka. Reiz vienam saimniekam govis nav devušas necik piena. Saimnieks sācis govis labāk ganīt un ēdināt, bet piens arvien zudis un zudis, un piens, ko izslaukuši, nav bijis necik tauks. Reiz saimniekpuisis gājis uz stalli pie zirgiem vakarā dzert un ēst. Ūdens aka bijusi pie kūts durvīm. Viņš piegājis pie akas un redzējis, ka tur uzlikta sarkana kūja un kaut kur runājas, bet nav ticis gudris, kur var runāties. Paskatījies uz kūts pusi un redzējis kūts durvis šķirbā. Piegājis pie šķirbas un skatījies iekšā, un redzējis vienu ap govīm runājoties. Piegājusi pie vienas govs, kura saimniekam bijusi visu labākā, un sacījusi: “Krejo, krejo, bet ne visu! Krejo, krejo, bet ne visu!” Puisis pie durvīm noklausījies un nekā nav teicis, domājis, ka nāks ārā, bet vēl gāsi pie citām govīm ar. Nu puisis vairs nav varējis nociesties un aizgājis uz stalli pēc zirga apaušiem, un ieskrējis kūtī, un sitis pa galvu spīganai. Un spīgana tā bijusi pārbijusies, ka nav vairs varēsi paiet no kūts ārā. Puisis sitis un teicis: “Krejo, krejo, bet visu! Krejo, krejo, bet visu!” un iemauktus pakāris kūtī uz naglu un pats iegājis pie zirgiem. Un to spīganas kūju salauzis un pārsviedis pār kūts jumtu un teicis: “Kur nāci, tur ej! Kur nāci, tur ej!” Puisis saimniekam nav teicis nekā. No rīta gājusi saimniece ar meitām govis slaukt un redzēsi, ka iemaukti visi ar sviestu un govis, kur bijusi spīgana klāt. Saimniece nobijusies, kur govis ar sviestu tikušas, un prasīsi saimniekam. Saimnieks teicis, ka viņš nezinot un prasījis puisim. Puisis zinājis gan, bet teicis ar, ka nezinot. Saimniece gājusi vien uz kūti un sākusi slaukt govis. Bet, kā par brīnumu, govis devušas daudz piena, un piens bijis tik dzeltēns kā sviests. Un, kad izslaukusi govis, un gājusi uz māju [tā]. Atpakaļ nākot, govīm nav vairs bijis sviests klāt. No tā laika vairs spīganas nav nākušas un govis devušas daudz un tauku pienu, bet saimnieki to nav zinājuši, kur tas piens tik ātri radies un kur tie apauši ar sviestu, un puisis ar nav teicis.