Pa lielceļiem visiem

Pa lielceļiem visiem

No Rubenes, Trikātes, Burtniekiem
Var redzēt tikai zirgu pie zirga.
Visi nu steidzās uz Matīsa tirgu.

Teļi gaudo, ērzeļi zviedz, spundēti sivēni maisiņā kviec.

Divjūgā pāris zosis un auns,
Priekā redz sēdam preileni glaunu.
Saimnieks un meita brauc pederu ratos,
Meitai rozes pie krūtīm un matos.

Steigā tie tikai skubina zirgu,
Drīzāk lai nokļūtu Matīsa tirgū.
Valmieras vidū, uz līdzena lauka,
Tirgus diena, silta un jauka.

Re, kur jau stāv pie konfekšu bodes,
Meita ar ūti, pēc jaunākās modes.
Puisis manīgi klāt tai taisās,
Ozolu vīstīdams, zemīgi klanās.

Grāmatnieks puišiem grāmatas klāsta,
Meitas tiem jaunākos sapņus stāsta.
Klimpmērs kliegdams trumeli dauza,
Kamēr tam mute sāk mesties sausa.

Tikai čigāns ir atradis vietu,
Kur tik var likties uz zirga mietu.
Meitas, kam patīk uz mierostu stūrēt,
Nebeidz uz puišiem klusiņām lūrēt.

Puiši tik pasmaida, acis bola,
Tikai saimnieka dēli
Uzsakuši amora spēli.

Mātēm acis laimībā zvēro,
Meitām bagātus brūtganus vēro.
Tēvi tik sēstas pie galda,
Iesūc lāčplēsi, ozolus skalda.

Krodznieks nespēj padot, ko prasa,
Klēpjiem jaunos ozolus kasa.
Laukā jaucas tauta ar tautu,
Dažs jau vicina dūri, lai kautu.

Tikai čigāns, izmijis zirgu,
Pošas atkal uz Rūjienes tirgu.
Bet, kad nu rudens krēsla pa Miervaldi sāk mesties,
Visi nu juku jukām sāk doties uz mājām.

Ko nu nesa šī Matīsa rūgtā balva?
Noskrietus zirgus, tukšas ķešas un žvinguli galvā.
Aunam ar Bauri tukšas pudeles pilna tarba.