Pie saiminieka devīga
Pie saiminieka devīga
Nesen es sērsties gāju,
Kam sarkans ābols spīdēja
Par zīmi viņa mājā.
Tas bij tas mīļais ābolnieks,
Kam dārza vidū māja,
Ar saldumiem tam cienāt prieks
To, kas pie viņa gāja.
Iekš viņa zaļu namiņu
Daudz viesu nāca droši.
Tie ēdot vilka meldiju,
Kas gāja itin koši.
Tur atrada ir gultiņu
Uz zaļu, mīkstu plānu,
Pats saimnieks deva ēniņu,
Apsegdams zaļu drānu.
Cik jāmaksā, es prasīju,
Viņš pakrat' galvu zaļu.
Kaut Dievs tev allaž svētītu
No saknēm līdz pat gala.